Ziedputekšņi – ideālā pārtika

Raksta autors: Dr. Pāvels Janovičs, ārsts, gastroenterologs.

Kas ir ziedputekšņi?

Bišu ziedputekšņi ir viens no visvērtīgākajiem dabiskas izcelsmes produktiem, pateicoties tā ārkārtīgi plašajam uztura savienojumu un mikroelementu klāstam. Šo sastāvu var ietekmēt botāniskā izcelsme, ražas novākšanas laiks un uzglabāšanas metodes.

Ziedputekšņi ir augu ziedu vīrišķā daļa, ko bites ievāc un izmanto par olbaltumbarību. Bites pielipušos putekšņus ar kājām nosukā, veidojot putekšņu nastiņas. Lai ceļā uz stropu tās neizbirtu, bites pievieno nektāru un siekalas, ar žoklīšiem saspaida kamoliņos un novieto īpašos pakaļkāju groziņos. Nastiņas svars ir vidēji 7,6 mg, un 1 kilograma ziedputekšņu ievākšanai bitēm no stropa jāizlido 45-67 tūkstošus reižu.

 Ziedputekšņiem ir patīkams aromāts, garša variē no izteikti saldenas līdz saldai ar nelielu rūgtumu,  tie atšķiras gan pēc formas, gan krāsas, viss atkarīgs no augiem, no kuriem tie savākti.

Ir zināms, ka nektārs un ziedputekšņi ir galvenie uzturvielu avoti, kas nepieciešami bišu saimju izdzīvošanai un veselībai. Nektāru galvenokārt ražo augu nektāru dziedzeri, un tas kalpo par izejvielu medus ražošanai, savukārt ziedputekšņi ir auga vīrišķais gametofīts. Tie ir smalku putekļu formā ar sīkām daļiņām, kuru krāsa atšķiras atkarībā no ziedu izcelsmes. Ziedu nektārs nodrošina bitēm oglekli un slāpekli, savukārt ziedputekšņi nodrošina citas uztura sastāvdaļas, piemēram, lipīdus, olbaltumvielas, vitamīnus un minerālvielas.

Ko tie satur?

Ja salīdzinām bišu ziedputekšņus ar medu, tad dažādu bioloģiski aktīvo komponentu klātbūtnes ziņā ziedputekšņi ievērojami apsteidz medus sastāvu.

Bišu ziedputekšņi, kuriem ir augsts olbaltumvielu saturs, varētu garantēt ideālu uzturu olbaltumvielu nepieciešamības ziņā. Turklāt ziedputekšņi ir galvenais olbaltumvielu avots bitēm, nodrošinot nepieciešamos elementus to ilgmūžībai, orgānu attīstībai, kāpuru augšanai un ķermeņa izmēram. Olbaltumvielu saturs dažādās augu sugās un novākšanas ģeogrāfiskajos apgabalos ir ļoti atšķirīgs un svārstās no 10 līdz 40 % no ziedputekšņu sausnas.

Aminoskābes ir ļoti svarīgas ne tikai olbaltumvielu sintēzei, bet arī hormonu, kā arī citu molekulu ar bioloģisku lomu, biosintēzei. Uztura ziņā izšķir divu veidu aminoskābes, proti, neaizvietojamās aminoskābes, kuras cilvēka organisms nespēj sintezēt, un aizvietojamās aminoskābes, kuru sintezēšana mūsu organismā ir iespējama. Šajā kontekstā bišu savāktie ziedputekšņi bieži tiek uzskatīti par “visdabiskāko ideālo pārtiku”, jo tie ir lielisks visu neaizvietojamo aminoskābju avots, kas nepieciešamas medus bišu un cilvēku uzturā . Šis saturs dažādās sugās ir ļoti atšķirīgs un ir atkarīgs no botāniskās un ģeogrāfiskās izcelsmes, klimatiskajiem apstākļiem un barības vielu pieejamības augos. Kopējo aminoskābju saturu bišu ziedputekšņos ir kvantitatīvi noteikuši daudzi pētnieki, un tas parasti svārstās no 108,1 līdz 287,7 mg/g. Attiecībā uz aminoskābju profilu zinātnieki De-Melo un Almeida-Muradian ir ziņojuši par divdesmit piecām aminoskābēm, no kurām astoņas ir būtiskas (valīns, leicīns, izoleicīns, lizīns, fenilalanīns, treonīns, histidīns un metionīns). Triptofāns parasti nav nosakāms, jo aminoskābju noteikšanai izmanto hidrolīzes metodi. Tomēr triptofāns ir atrasts bišu ziedputekšņos, izmantojot īpašas augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfijas metodes. Bišu ziedputekšņos atklātas arī citas  aminoskābes , piemēram, asparagīnskābe, alanīns, glicīns, glutamīns, arginīns, asparagīns, glutamīnskābe, serīns, tirozīns, cistīns, cisteīns, γ-aminosviestskābe (GABA), ornitīns, prolīns un homoserīns. Ir ziņots, ka prolīns ir visbagātāk sastopamā aminoskābe žāvētos bišu ziedputekšņos daudzās valstīs, savukārt glutamīnskābe ir galvenā aminoskābe svaigi savāktajos bišu ziedputekšņos.

Ziedputekšņos ir iels skaits karotinoīdu un tokoferolu. Tādas unikālas vielas kā holikalciferoli un ergokalciferoli, kā arī rutīns un B grupas vitamīni. Papildus iepriekšminētajām vielām tajā ir diezgan daudz askorbīnskābju, un, apskatot minerālu sastāvu, ziedputekšņos ir pilns mikroelementu komplekts. Tajā var atrast gandrīz visu periodisko tabulu no kālija un fosfora līdz titānam un bārijam. Šāds bagātīgs sastāvs var būtiski pozitīvi stimulēt visus bioloģiskos procesus organismā.

Bišu ziedputekšņu cukura sastāvā ir gan reducējošais cukurs, gan atsevišķi cukuri ar glikozes un fruktozes kā monosaharīdu pārsvaru, kas veido lielāko cukura frakcijas daudzumu. Saharoze, maltoze, trehaloze, turanoze un melezitoze arī ir identificētas ziedputekšņos. Cukura saturu un profilu var būtiski ietekmēt nektārs, ko bites pievieno savāktajiem ziedputekšņiem. Ziedu avots, žāvēšanas process un ekstrakcijas metodes var arī ievērojami ietekmēt cukura saturu.

Bišu ziedputekšņu labvēlīgās īpašības

Ziedputekšņu lietošanas ieguvumus var apskatīt uzskaitījumā zemāk.

Ziedputekšņi:

• paaugstina cilvēka izturību garīgo un fizisko slodžu laikā;
• paaugstina tonusu un atjauno ķermeni;
• palīdz vieglāk pārciest menopauzi;
• uzlabo apetīti;
• uzlabo imunitāti;
•  novērš dedzināšanas sajūtu un sāpes kuņģī un zarnu traktā, mazina vēdera uzpūšanos, caureju, aizcietējumus;
• samazina holesterīna līmeni, uzlabo līpidu profilu organismā un sirds veselību;
• imūnmodelējoša iedarbība , jo satur vitamīnus un tajos ir pilns mikroelementu komplekts;

• palīdz normalizēt asinsriti un uzlabot tā sastāvu, jo uzlabo liesas funkciju;
• uzlabo endokrīnās sistēmas darbību;
• pretstresa iedarbība, lieliski mazina spriedzi;
• palīdz stiprināt asinsvadus, jo satur askorutīnu, daudz askorbinskābi;
• palīdz atindēt aknas, stimulē aknu šūnu atjaunošanos;
• pastiprina reaģēšanas spējas pret nelabvēlīgu apstākļu iedarbību, aktivizē leikocītus cīņai pret svešķermeņiem asinīs, spēcīgi veicina reģenerēšanās spējas organisma audu bojājuma gadījumā;
• novērš seksuālas dabas traucējumus;
• aktivizē visus vielmaiņas procesus;
• palīdz organismam  cīņa pret neirozēm, depresiju;
• pēc saindēšanās ar ķīmiskiem savienojumiem, uzlabo organisma atindēšanas spēju, tāpēc ziedputekšņus iesaka lietot cilvēkiem, kas dzīvo ķīmiski piesārņotā vidē
• uzlabo holerētiskās, diurētiskās, pretiekaisuma organisma īpašības;
• ir dati par profilaktisku pretvēža iedarbību;
• antioksidanta īpašības.

Vācijas Veselības ministrija oficiāli atzinusi ziedputekšņus par zālēm.

Lietojot ziedputekšņus vajadzētu atcerēties par saistīto alerģija (PRFA), kura var  izraisīt simptomus pēc norīšanas un parasti izzūd spontāni 10–30 minūšu laikā, tomēr PRFA nevajadzētu aizmirst.

Šobrīd daudzos medicīnas virzienos ir saskatīts ziedputekšņu potenciāls un norisinās pētījumi, tai skaita, izmantojot labo baktēriju (Lactobacillus rhamnosus) inokulātu. Veicot bišu ziedputekšņu daļēju fermentāciju, fermentēto ziedputekšņu sastāvs tika analizēts, salīdzinājumā ar dabisko bišu maizi un oriģinālajiem ziedputekšņiem un, šķiet, ka tā ir daudzsološa bišu maizes veidošanās imitācija, uzlabojot zarnu mikrobiotu un potenciāli  veicinot bišu ziedputekšņu produktu hipoalergeniskumu.

Potenciāli ieteicama būtu ziedputekšņu lietošana kopā ar probiotikām, sakarā ar to prebiotisko efektu, ar sastāva esošo augstu  šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu daļu no augu izcelsmes pārtikas produktiem, kas ietver hemicelulozi, celulozi, lignīnu, oligosaharīdus, pektīnus, sveķus un vaskus; šie savienojumi ir izturīgi pret gremošanas enzīmiem, līdz ar to tie nehidrolizējas, ne uzsūcas zarnu traktā. Daudzi jaunākie pētījumi ir apstiprinājuši uztura šķiedrvielu būtisko fizioloģisko lomu cilvēka organismā; patiešām, tie ir iesaistīti 2. tipa diabēta ārstēšanā, selektīvi veicinot noteiktu zarnu mikrobiotu. Tika konstatēts, ka diēta ar augstu šķiedrvielu daudzumu ir efektīva daudzos apstākļos, piemēram, ar aptaukošanos saistītu traucējumu, sirds un asinsvadu slimību, aizcietējumu, iekaisīgu zarnu slimību un resnās zarnas vēža gadījumā. Saistībā ar to, bišu ziedputekšņi var būt labs uztura šķiedrvielu avots, jo īpaši rupjās šķiedras.

Labvēlīgo īpašību saraksts ir ļoti plašs, tā patiesi ir veselības krātuve. Kā lietot?

Produkta lietošanas procedūra ir diezgan vienkārša, kā profilakses līdzekli ieteicams lietot ziedputekšņus 2-3 reizes dienā, pusstundu pirms ēšanas, kursa veidā. Ziedputekšņu kursu (apmēram 20 -30 dienas) vajadzētu atkārtot divas reizes gadā: rudenī un pavasarī. 

Bērniem ziedputekšņi īpaši ieteicami rudens/ziemas un pavasara sezonā, kad izsīkst spēki un nav citu dabīgo vitamīnu. 3-5 gadus veciem bērniem lietošana ieteicama 1 reizi dienā.

Devu var palielināt, ja cilvēkam ir ēšanas traucējumi, pārslodze, novājināts organisms, pārciestas smagas slimības un lietotas lielas medikamentu devas.

Lai uzlabotu ziedputekšņu vērtīgo vielu uzsūkšanos, ziedputekšņus būtu ieteicams lietot sasmalcinātā veidā.

Raksta autors: Dr. Pāvels Janovičs, ārsts, gastroenterologs